Pētījuma rezultāti

Pamatojoties uz 2009. gadā telpās un ārpus tām veikto pētījumu vairākās ES valstīs (Itālijā, Grieķijā, Spānijā un Rumānijā), tika konstatētas šādas īpašas vajadzības vadības kompetences attīstībai:

•    vairums MVU uzrāda augstu internacionalizācijas līmeni, tādējādi vadītājiem vajadzētu attīstīt prasmes, kas nepieciešamas uzņēmuma darbību starptautiskās dimensijas uzlabošanai;

•    vadītāji uzskata, ka viņi ir tikai daļēji iesaistīti inovācijas darbībās;

•    ir nepieciešams nostiprināt organizatoriskās un komunikācijas prasmes un pārbaudīt inovatīvas mācīšanas un mācīšanās metodiku;

•    vadītājiem jāattīsta uzņēmējdarbībai nepieciešamās prasmes, izmantojot mūžizglītības iespējas, jo tā kā uzņēmumiem ir jārada iespējas pastāvīgai inovāciju ieviešanai un jāspēj reaģēt un ātri pielāgoties, kļūstot elastīgākiem attiecībā uz organizāciju un struktūru, zināšanas un prasmes ir pastāvīgi jāatjaunina.

•    kompetenču modelis līdz šim ir bijis vairāk orientēts uz uzņēmējdarbību nevis uz vadību: līderība un attiecības atspoguļo vadības uzvedībai raksturīgās īpašības un ir atbilstošas konkurētspējīgam sniegumam.

Avots: “Eiropas ziņojums: starptautiskā salīdzinošā novērtēšana un pārvaldības modeļa piemērošana vietējai videi, EMME projekts, 2009”
Vispārīgi runājot, Eiropas MVU vadītāji nepaļaujas tik daudz uz mācībām savu profesionālo panākumu nodrošināšanā un savu vadības funkciju uzlabošanā, bet gan dod priekšroku praktiskajā pieredzē apgūtajām prasmēm. Joprojām pastāv problēmas, lai oficiāli atzītu šīs prasmes, kas iegūtas neformālajā izglītība vai mācoties no kolēģiem. Tas patiešām ir izaicinājums, domājot par Eiropas vadītāju mobilitāti.

Faktiski situācijas ir atšķirīgas dažādās ES valstīs. Dažās no tām, piemēram, Dānijā un Nīderlandē, iepriekšējās izglītības apstiprināšanas procedūras ir paredzētas, lai atzītu un noteiktu kvalifikāciju iepriekšējai neformālai izglītībai un neformālām zināšanām, kā arī darba pieredzei. Personīgā dosjē prasmes ir izstrādātas apstiprināšanas nolūkiem, lai, dokumentējot cilvēku formālās izglītības kvalifikācijas un neformālajā izglītībā iegūto pieredzi, noteiktu personiskās karjeras stratēģiju.

Citās dalībvalstīs šis process ir ļoti agrīnā stadijā, it īpaši kas attiecas uz kompetences novērtējumu no valsts vai reģionālās administrācijas puses un tādas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu, kas būtu savienojama ar Eiropas Kvalifikāciju Ietvarstruktūru. Privātajam sektoram un uzņēmumiem var būt nozīmīga loma neformālās mācīšanās apstiprināšanā, it īpaši attiecībā uz noteiktu kompetenču ticamību un atzīšanu. Šīs procedūras tiek parasti īstenotas izglītības sfērā, bet tās vēl nelieto darba devēji un darbinieki karjeras orientācijai un personības attīstībai. Strukturālā pieeja attiecībām ar uzņēmumiem noteikti palīdzētu paplašināt atzīšanas procedūru pielietojamību un to tiesiskā regulējuma izstrādi.

Nav sperts nekāds nozīmīgs solis uz priekšu saistībā ar vadītāju iepriekšējās mācīšanās un darba pieredzes apstiprināšanu, it īpaši MVU. Faktiski dažos lielākos uzņēmumos ir paredzēts veids, kā atzīt neformālo mācīšanos jaunu darbinieku pieņemšanas procedūrās, bet tas parasti neattiecas uz MVU.